dav
Ceļojumi pa Eiropu

Ceļojums uz Azoru salām – 3 daļa – Sao Miguel – lielākā Azoru sala

Ceļojuma 1. daļa

Ceļojuma 2. daļa

Vakarpusē ielidojām Ponta Delgada lidostā. Bijām internetā pasūtījuši automašīnu šeit – http://www.lusorentacar.com/. Šajā auto nomā bija vislētākās cenas – 20 eur dienā. Kā arī piesaistīja labas atsauksmes un tas, ka viņiem nav lidostā sava biroja, bet viņi ar mašīnu sagaida tevi. Tā kā bijām lasījuši par to, ka lielākajās auto nomās lidostā var nākties ilgu laiku pavadīt rindā, tad izvēlājāmies šo. Sākumā nemanījām nevienu, kas mūs sagaida, bet pēc tam ieraudzījām vīru ar nomas uzrakstu. Turpat lidostā uz soliņa noformējām dokumentus un saņēmām mašīnu uz 3 dienām. Šis auto gan bija krietni apdauzīts un riepas gandrīz plikas. Arī nododot mašīnu, nomas darbinieks nebija uzdevuma augstumos, jo nokavējās. Tā kā pie lidostas var apstāties, tikai lai izlaistu pasažierus, tad vajadzēja riņķot un braukt atkal klāt.

Vakarā devāmies uz savu naktsmītni, kuru bijām rezervējuši caur airbnb. Tā atradās ciematiņā Livramento, aptuveni 10 km no Ponta Delgadas. Sākumā bija neliels šoks, jo šajā salā uzreiz nokļuvām uz šosejas  ar 2 joslām uz katru pusi un atļauto braukšanas ātrumu 100km stundā. Pēc pavadītās nedēļas mazākajās salās, grūti bija atkal pierast pie mašīnu plūsmas. Naktsmītnē mums tika ierādīta viena istaba privātmājā. Virtuve nebija. Varbūt ar saimnieci varēja sarunāt, izmantot viņas virtuvi, bet kaut kā negribējās. Atsauksmēs par naktsmītni, bija pieminēts arī neliels ledusskapis istabiņā, taču mums tāds nebija. Man bija sajūta, ka mums tika iedota pavisam cita istaba. Cena bija neliela -21 eur par nakti, bet šo es nenosauktu par mūsu labāko naktsmītni.

Nākamajā rītā devāmies apskatīt Sete Cidades krāterus. Šeit jau sajutām, ka salā ir tūristi, kaut gan nevarētu teikt, ka to ir ļoti daudz, salīdzinot ar citām zemeslodes vietām. Krāteri bija labi redzami, kaut gan apkārt tiem bija mākoņi un migla. Pēc Flores un Faial salas krāteriem, šie vairs nelikās tik unikāli. Citādāk noteikti liktos, ja šie būtu vienīgie redzētie.

Sete Cidades

Pēc tam devāmies uz Ferraria, kur bija minēts, ka var peldēties dabiskajos baseinos, kur karsto termālie ūdeņi sajaucas ar okeāna ūdeni. Te arī pirmo reizi ceļojuma laikā uzdrošinājos peldēties. Šeit ir izveidota dabīga, ar akmeņiem norobežota peldvieta, kur ir trepītes iekāpšanai un nostieptas virves, pie kurām pieturēties, lai okeāns tevi neienestu dzīlēs. Es gan neizjutu, ka šeit ieplūst termālie ūdeņi, bet ūdens bija pietiekoši silts. Siltāks, nekā Latvijā karstākajās dienās. Neuzdrošinājos atraut rokas no kāpnītēm, jo viļņi tevi tāpat apšļāc. Augšup  peldvietai ir izveidotas ģērbuves un tualetes.

Tālāk devāmies uz Mosteiros pludmali augšup uz ziemeļiem. Arī šeit ir dabīgā peldvieta, kur baseiniņā ieplūst okeāna viļņi. Arī te ir kāpnītes, pie kurām turēties, līdz pār galvu pārveļas vilnis. Šeit arī nopeldējāmies. Šī ir vieta, kur vērot īpaši skaistus un spēcīgus viļņus.

Pēcpusdienā devāmies uz tējas plantācijām Cha Gorreana. Sao Miguel sala ir vienīgā vieta Eiropā, kur audzē tēju. Kā viņi uzsver, netiek lietoti nekādi pesticīdi. Apmeklējām tējas rūpnīcā ekskursiju. Eskskursijas ir bezmaksas, gan portugāļu, gan angļu valodās. Mums tika parādītas senās iekārtas, kā arī redzējām, ka tējas maisiņus kastītēs sapako sievietes ar rokām. Šeit var arī bez maksas degustēt tējas, kā arī veikaliņā tās iegādāties.

Nodegustējuši tēju, devāmies pa apļveida taku, kas ved cauri tējas plantācijām. Taka nav gara – 3.40 km – tā sākas pie rūpnīcas.  Ja sākumā pie rūpnīcas likās, ka tējas lauki nav sevišķi lieli, tad, ejot pa taku, ieraudzījām, ka tie plešas daudz lielākā teritorijā. Interesantākais bija tas, ka ieraudzījām tējas laukā dažas kazu galvas, pēc tam vēl un vēl. Sapratām, ka šeit ganās simtiem kazu ar kazlēniem, kas izēd zāli tējas krūmu rindu starpā. Vai viņas noēd arī tējas krūmu lapiņas, nesapratām. Vienu brīdi taka vijās cauri arī lielam kukurūzas laukam.

Otrā dienā aizbraucām uz Ponta Delgadas tirgu. Veiksmīgi noparkojāmies stavvietā pie tirgus, pēdējā vietā. Tika iepirkti mājup vešanai un pagaršošanai vietējie ananāsi un  vietējā siera gabals. Tad devāmies uz salas austrumu pusi. Apmeklējām Furnas sēravotus. Piebraucot pie  nelielajiem geizeriem, tiek prasīta ieejas maksa – 0.5 EUR par personu.

Pēc tam devāmies uz Terra Nostra parku. Šajā parkā ieejas maksa ir 8 EUR par personu. Līdzi, ieteicams, paņemt peldkostīmu un dvieli, jo ir iespēja nopeldēties termālajā baseinā. Turpat pie baseina ir ģērbtuves un tualetes. Jāņem gan vērā, ka gan dvielis, gan peldkostīms pēc peldes būs iekrāsojies dzeltens. Parka izstaigāšanai noteikti var rēķināties ar stundu un vairāk.

dav

Pusdienās devāmies uz ciematiņu Povocao, kur apmeklējām restorānu Cantinho do Churrasco PianoBar & Grill, par kuru bijām lasījuši labas atsauksmes internetā.

Tālāk devāmies uz salas ziemeļaustrumiem –  uz Nordesti. Attālums līdz tai ir 26km, bet braucām mēs ļoti ilgi. Jābrauc  ir pa ļoti līkumainu kalnu ceļu, augšup, lejup. Daba ir mežonīgāka, nekā pārējā salas daļā. Pa ceļam piestājām skatu vietiņās un grilvietiņās. Iekārtotās grilvietiņas nebeidza pārsteigt, jo vietām tās ir veidotas kā japāņu dārzi, ar terasēm, ar perfekti apcirptiem apstādījumiem.

Pa ceļam uz Nordesti vēl nolēmām apskatīt ūdenskritumu, uz kur veda taka Faial da Terra – Salto do Prego. Takas garums 4.5 km un tā ir apļveida. Taka ved kalnā un pēc tam atkal lejup, tā kā fiziski tā nav viegla. Man ļoti patika visi šie gājieni pa takām, vērojot skaistos skatus un dabas daudzveidību. Nonākot galā, pavērās skats uz ūdenskritumu.

Vēl pa ceļam uz Nordesti apmeklējām Nordestes bāku. Bāka atrodas lejā pie okeāna un uz to ved  arī ceļš, bet ceļa  kritums ir aptuveni 35%. Tā kā citi tūristi bija mašīnas novietojuši augšā, arī mēs nolēmām uz bāku doties ar kājām. Kāpjot lejā, protams, ar nelielām šausmām apzinājāmies, ka būs jākāpj arī atpakaļ. Taču šis bija jauks piedzīvojums. Tieši tad, kad bijām nokāpuši, bākā iedegās apgaismojums.

Galu galā jau pa tumsu nonācām Nordestē un izbraucām tai vienkārši cauri. Atpakaļ uz naktsmītni devāmies pa salas ziemeļu šoseju caur Ribeira Grande.

Nākamajā rītā bija pienākusi mūsu Azoru salu apmeklējuma pēdējā diena. Nolēmām šo dienu līdz vakaram, kad 18:30 paredzēts lidojums uz Lisabonu, pavadīt nesteidzīgi. Nolēmām aizbraukt uz pludmali netālu no naktsmītnes Livramento. Šeit arī paēdām brokastis restorānā pie pašas pludmales, ar skatu uz okeānu. Šeit arī pirmo reizi peldējāmies īstajā okeānā, nevis dabīgajos okeāna veidotajos baseinos. Ļoti patīkami silts ūdens, ja vēl zini, ka Rīgā tobrīd ir +3 grādi. Šajā dienā apmeklējām ananāsu audzētavu netālu no Ponta Delgadas. Atšķirībā no ananāsiem, kas pie mums pieejami lielveikalos vai tirgos, šie ir spilgti oranži un ar daudz izteiktāku garšu. Pa ananāsu siltumnīcām ik pa laikam tiek rīkotas ekskursijas, kurās nedaudz pastāsta par audzēšanas procesu. Ananāss no iestādīšanas brīža līdz gatavībai izaug divu gadu laikā.

ananasi

Vakarā lidojām uz Lisabonu. Tā kā Lisabonā Ryanair reisss ierodas desmitos vakarā, tad rezervēju naktsmītni netālu no Lidostas 4u Lisbon guest house. Pēc kartes šī naktsmītne atradās 1,7km no lidostas, tāpēc nolēmām uz to doties ar kājām.  Jāpiebilst, ka rinda uz  taksometriem lidostā bija diezgan iespaidīga. Pēc google maps un maps.me navigacījas veiksmīgi atradām hoteli. Vietām, gan ceļš nav piemērots kājāmgājējiem, kā jau pie lidostas ar pārvadiem, bet neejams tas nebija.  Kad bijām sasnieguši vajadzīgo adresi, nekādu informāciju, ka tur būtu hotelis neatradām. Šeit vēlreiz izpaudās portugāļu viesmīlība, jo, kad mazliet apjukuši, pētījām, vai māja ir pareizā, bariņš jauniešu apjautājās, vai nevajag palīdzību. Viņi apstiprināja, ka māja ir īstā un tad zvanījām uz naktmītnes tālruni, jo oficiālais reģistrēšanās laiksir līdz 22:00. Pēc piecām minūtēm ieradās sieviete, kas mūs ļoti laipni apkalpoja un ierādīja istabiņu.

Sākotnēji bijām paredzējuši Lisabonā pavadīt pilnu dienu un svētdienas rītā ar agro reisu sešos doties uz Londonu, taču Ryanair šo reisu atcēla. Tāpēc apmainījām reisu uz sestdienas vakara reisu Lisabona – Londona. Jāsaka, ka Lisabona mani nepiesaistīja. Porto patika daudz labāk. Mēs iegādājāmies 24 stundu sabiedriskā transporta biļeti un to arī vairākas reizes izmantojām. Vienu reizi vienkārši iesēdāmies vienā no autobusiem un braucām kaut kur, paši nezinot kur, apskatot arī netūristu vietas. Lisabonā apmeklējām okeanāriju. Tas man likās  interesantāks par pašu pilsētu.

Lisabonas lidosta bija ļoti pārpildīta. Zonā aiz drošības kontroles visas sēdvietas bija aizņemtas un tikai ar grūtībām kādu brīvu varēja atrast. Londonā, ielidojot divpadsmitos naktī, mūs sagaidīja ļoti, ļoti gara rinda uz pasu kontroli, kuru izstāvējām stundas laikā. Aptuveni vienos naktī nokļuvām viesnīcā Hampton By Hilton London Stansted Airport. Sākotnēji nebija paredzēts nakti pavadīt Anglijā, bet pārceltā reisa dēļ nācās meklēt viesnīcu. Šī naktsmītne bija pati dārgākā visa ceļojuma laikā, bet neko lētāku lidostas tuvumā atrast neizdevās. Ja arī kāda viesnīca tuvumā bija lētāka, tad pierēķinot taksometra izmaksas, sapratām, ka šīs viesnīca nav nemaz pati dārgākā, jo iekļautas bija labas brokastis. Brokastis tiešām, bija bagātīgas un piedāvājums daudzveidīgs. Reiss uz Rīgu mums bija tikai 17:05, tāpēc laiku līdz 12:00 pavadījām viesnīcā. Izrakstījāmies no viesnīcas, somas atstājām bagāžas istabā viesnīcā. Ar vilcienu no lidostas aizbraucām uz tuvējo ciematiņu Stansted Mountfitchet. Biļetes uz diviem izmaksāja aptuveni 10 eur abos virzienos. Brauciens uz vienu pusi aizņēma 5 minūtes. Stundas laikā izstaigājām ciematiņu un devāmies atpakaļ uz Lidostu.

Lidojums uz Rīgu pagāja mierīgi.  Rīga pēc divu nedēļu prombūtnes mūs sagaidīja ar gaisa temperatūru tuvu nullei.

Mūsu kopējas ceļojuma izmaksas  14 dienu ceļojumam: 1700 eur diviem.

Izmaksas diviem-
Lidmašīnu biļetes: 552 eur
Naktsmītnes: 440 eur
Auto noma: 193 eur
Degviela: 85 eur
Ieejas biļetes: 46 eur
Pārtika restorānos un veikalos – 350 eur

Pārdomas un ieteikumi pēc ceļojuma.

Ja patīk daba, miers un nepatīk tūristu pūļi – brauciet uz Azoru salām.

Pateicoties Ryanair, lidmašīnas biļetes neizmaksās ļoti dārgi.

Izmantojiet bezmaksas lidojumu iespējas starp salām.

Salas var apmeklēt arī nesezonā – temperatūra būs patīkama, tikai varētu būt vairāk lietainu dienu. Cenas nesezonā būs mazākas un ir iespēja pagarināt mūsu īso vasaru. No desmit mūsu pavadītajām dienām salās tikai pusotra diena bija lietaina.

Es labrāt vēl izstaigātu tūristu takas.

Salās jānomā mašīna, jo sabiedriskais transports kursē reti.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *


6 × = divpadsmit