dav
Ceļojumi pa Eiropu

Ceļojums uz Azoru salām – 2 daļa -Faial salas apmeklējums, ar nelielu ielūkošanos Pico salā

Ceļojuma 1. daļa.

Lidojums uz Hortu Faial salā notika ar mazu 37 vietīgu propellera lidmašīnīti. Reiss bija uz Pontu Delgadu Sao Miguel salā, pa ceļam nolaižoties, izsēdinot un uzņemot jaunus pasažierus Hortā.

Sagaidījām bagāžu un paņēmām taksi. Takši stāv rindā pie lidostas un gaida braucējus. Šoreiz ar taksometra vadītāju nepaveicās. Viņš neprata ne vārdu angliski un beigās pat brauciena maksu uzrakstīja uz lapiņas. Parādījām viņam telefonā mūsu naktsmītnes adresi. Līdz pilsētai no lidostas ir aptuveni 8 kilometri. Pilsētā sapratām, ka viņš brauc nepareizi un ieslēdzām Google maps, sakot viņam, kur jābrauc. Tas viss netraucēja viņam aizbraukt uz otru pilsētas malu un tikai beidzot, konsultējoties ar saviem kolēģiem, taksometrs nogādāja mūs naktsmītnē. Jāsaka, ka, gods kam gods, papildus maksu par braucienu viņš neiekasēja. Parastā cena ir 12 €.
Caur Booking bijām rezervējuši šo naktsmītni. Tas bija dzīvoklītis ar guļamistabu un apvienoto viesistabu, virtuvi mājas pirmajā stāvā. Īpašnieks bija laipns, norādīja mums labāko restorānu netālu no mājas, kur paēst. Tā kā oficiālais reģistrēšanās laiks vēl nebija un istaba vēl nebija sagatavota, tad atstājām savas somas un devāmies pastaigā pa Hortu. Vispirms devāmies paēst uz norādīto restorānu Atletico. Jāsaka, ka šī bija otra labākā ēstuve mūsu ceļojuma laikā. Ēdiens tika pasniegts skaistos šķīvjos. Varēja izvēlēties dažādas zivis. Restorāna telpā uz ledus gulēja zivis, kuras var izvēlēties.

dav

Šajā dienā vēl pastaigājām pa Hortas krastmalu un centru.

dav

Jutāmies, kā nedaudz atgriezušies civilizācijā, jo šeit, atšķirībā no Flores salas, bija veikali ar dažādām precēm. Tā kā bija sestdiena, nolēmām doties uz botānisko dārzu, jo tas svētdienās un pirmdienās ir slēgts. Pastaiga līdz tam bija aptuveni 3 km. Šī bija viena no nedaudzajām vietām Azoru salās, kur iekasēja ieejas maksu – 3.50 € no personas. Sākumā varēja noskatīties 10 minūšu filmiņu par dārza vēsturi un aktivitātēm. Pēc tam izstaigājām botānisko dārzu, kas nav liels. Šis dārzs nodarbojas ar Azoru salu raksturīgo augu saglabāšanu. Jāsaka, ka es biju vīlusies, jo apstādījumi pie mājām izskatījās interesantāki un daudzveidīgāki nekā augi šajā dārzā. Arī jaunu informāciju neieguvu. Vakarā, veikuši atpakaļ trīs kilometrus, atgriezāmies mājvietā. Bukletā, kas atradās mājā, atradām, ka arī  šajā salā var iznomāt smārtiņu. Šī ir auto nomas web lapas adrese http://small-rent.com/. Sazvanījāmies un pieteicām mašīnu uz nākamo rītu. Iepriekš nebijām rezervējuši auto, jo nolēmām skatīties uz laika apstākļiem, lai saplānotu, ko, kurā dienā darīt. Iznomājām auto uz divām dienām.

Nākamajā rītā bez problēmām ieguvām auto un devāmies salas apskatē. Vispirms aizbraucām uz krāteri salas vidienē Caldeira. Laiks bija mākoņains, bet brīžiem parādījās arī saule. Uzbraucot augšā pie krātera, tas parādījās savā krāšņumā. Jāsaka, ka, uzbraucot kalnos, parādās auksts vējš un jāsaģērbjas ciešāk. Apkārt krāterim ved 7 kilometru taka pa krātera malu. To tad arī apgājām, vērojot skaistos skatus. Vienā pusē tev ir krāteris bet otrā zils okeāns. Te varēja redzēt arī tuvākās salas – Pico, Sao Jorge un Terceira. Pēc citu ceļotāju aprakstiem, var saprast, ka mums ļoti paveicās, jo bieži augšā ir mākoņi un migla un pašu krāteri nemaz nevar saskatīt, kur nu vēl pārējās salas. Pico virsotne gan bija ieslēpusies mākonī. Takas pirmajā daļā, bija vējains, bet otrajā pusē ļoti vējains. Izvilku pat no somas cepuri. Un pat cimdi būtu noderējuši. Vietām taka ved kalnā, tā kā nācās arī fiziski piepūlēties. Šī noteikti ir viena no skaistākajām vietām ceļojumā.

Tālāk devāmies uz Capelinhos, kur 1957. gadā izvirda vulkāns. Šeit atrodas muzejs, kas stāsta par notikuma gaitu un vēsturi. Taču mēs bijām nesezonā -muzejs ir atvērts līdz 30. septembrim. Skati ir iespaidīgi, sajūtas kā nedaudz uz mēness. Vējš dzenā vulkāniskās smiltis un kaut kur jau sāk ieaugties pa sīkam augam. Šeit atrodas arī bāka. Noejot tālāk pa asfaltētu ceļu līdz okeānam, pavērās skaisti viļņi, kas sitās pa vulkānisko krastu. Sēdēju un baudīju šo viļņu spēku. Jāsaka, ka vēlāk ceļojumā bija arī skaistākas un interesantākās vietas, kur vērot viļņus, bet šī bija pirmā un tāpēc visvairāk iemūžināta foto un video.

Pēc tam vakarpusē aizbraucām uz krāteri Hortas pilsētas malā, kas daļēji atrodas ūdenī. Tas atrodas aptuveni 3km pa stāvu līkumotu ceļu, uzbraucot augšā. Var kāpt arī ar kājām, bet kāpiens būtu grūts. Šis krāteris man paliekošu iespaidu neatstāja.  Vakarā vēl apmeklējām Hortas lielveikalu, kas atradās netālu no mūsu naktsmītnes. Google maps atrada to, kad ievadīju meklētajā supermarket.

Tā kā galvenos apskates objektus Faial salā bijām apmeklējuši, tad spontāni nolēmām uz vienu dienu ar prāmi pārcelties uz Pico salu. Gan bukletos, gan internetā parādījās prāmja kursēšanas laiki. Par cenu personai viss bija skaidrs – 3.60 € uz vienu pusi. Pēc bukleta un interneta skaidri nesapratu, cik maksā mašīnas pārvešana. Rīta pusē bijām nolēmuši 10:45 braukt uz Pico, bet atpakaļ 18:00. Piebraucot pie mašīnu uzbrauktuves vārtiem, mums darbinieki sāka māt, ka šis prāmis nebūs. Kasē nopirkām biļetes tikai uz 14:15 turp un 22:00 atpakaļ. Izrādās, ka nesezonā tikai katrs otrais prāmis pārvadā mašīnas. Pie tam ir vairākas prāmju līnijas. Tā kā būtu vēlams ostā noskaidrot precīzi informāciju par laikiem. Maksa par mašīnas pārvešanu arī sanāca lielāka nekā būtu, ja nomātu uz 1 dienu Pico salā. Tā kā tagad mums atlika laiks līdz prāmim, tad aizbraucām uz salas austrumu pusi. Piestājām un apskatījām skatus no mirodouras. Pa reizei līņāja un uznāca arī pa stiprākam gāzienam. Izbaudījām to, ka, izkāpuši no mašīnas, lai apskatītu skatus, atrodoties 20 metrus no mašīnas, uznāk tāds gāziens, ka bikses īsajā brīdī, aizskrienot līdz mašīnai, kļūst  slapjas.

Veiksmīgi un ātri pārcēlāmies uz Pico salu. Šeit lietus nelija, bet bija mākoņains. Gribējām nokļūt tuvāk Pico kalnam, tāpēc devāmies pa ceļu, kas šķērso salu no rietumiem uz austrumiem pa salas vidu. Šī ir interesanta šoseja, jo ir pilnīgi taisna, bez līkumiem. Sajūta tāda, kā, braucot pa lidostas skrejceļu. Ceļš nemanāmi, bet vienmērīgi virzās kalnā augšup un augšup mākoņos. Interesanta bija tikšanās ar govīm. Dažas no tām bija iznākušas uz šosejas un mierīgi stāvēja. Arī mēs apstājāmies, jo baidījāmies, ka govs  var mazo smārtiņu nostumt no šosejas. Pēc tam, kad mūs apdzina lielāka automašīna, mēs arī uzdrīkstējāmies braukt tālāk. Jāsaka, ka govis mierīgi pagāja malā. Nokļūstot Pico kalna tuvumā, neredzējām no kalna pilnīgi neko. Apkārt bija bieza migla.Tāpēc jau saka, ka labākais skats uz Pico ir no Faial salas. Mums pirmajā vakarā Faial salā arī izdevās uz brīdi ieraudzīt arī Pico pašu virsotni.

Skats uz Pico no Faial salas

Pa  taisno šoseju sasniedzām galveno šoseju, kas ved apkārt salai  un tad gar okeāna malu devāmies atpakaļ uz salas lielāko pilsētu Madalenu. Pa ceļam apskatījām Pico vīna dārzus. Šī sala man asociēsies ar melno krāsu, jo vīna dārzu sastāv no melnu lavas akmeņu krāvumiem.

 

Pavakariņojām vienā no Madalenas restorāniem. Pilsētiņa likās ļoti maziņa un arī restorānus daudz nepamanījām. Vakarā pārcēlāmies atpakaļ uz Faial.

Nākamajā rītā atdevām mašīnu, lai noma būtu tikai 2 dienas. Tā kā lidojums bija piecos vakarā, tad šo dienu pavadījām Hortā. Šī bija karstākā diena mūsu ceļojuma laikā. Labāk bija uzturēties ēnā, nevis saulē. Izstaigājām ostas promenādi, tad vienkārši pasēdējām Hortas pludmalē, pavērojot viļņus. Pusdienojām kafejnīcā ar nosaukumu “Volga”. Paņēmām dienas piedāvājumu, kurā ietilpa zupa un auksti cepti kartupeļu salāti ar tunci kā no konservu bundžiņām. Vai tam visam bija jābūt aukstam, vēl šodien nezinu. Porcija bija ļoti liela un šī bija vienīgā vieta, kur visu neapēdu. Pēc tam devāmies uz lidostu ar taksometru un šoreiz ar aptuveni 80 vietīgu lidmašīnu devāmies uz Sao Miguel.

Ceļojuma 3. daļa

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *


8 − četri =